Agāma

***

AGĀMA

ATMA SAKŠATKĀRA

(Visaptverošas zināšanas)

Šrī Bhagavāna svētība.

Šī ir Atma Sakšatkāra, kuru pasniedza Išvara, īstenais ES (Visa Absolūtais, Mūžīgais, Augstākais), savam dēlam Guham.

TEKSTS

1-2. ES nodošu Tev, ak Guha, metodi ar kuras palīdzību var skaidri apzināties bezpazīmju, nejūtamo, smalko un visu caurstrāvojošo Absolūtu. Sasniegušais šo apzināšanos pats kļūst par Šivu. Agrāk, par šo, nekam nebija teikts. Tagad klausies!

3. Šī metode tiek nodota Guru pēctecībā, un tā vēl nav skaidrota dažadajās  filosofijas sistēmās. Tās mērķis ir paglābt cilvēku no sansāras skavām. Tā ir transcendentāla un derīga visiem.

4.-5. “ES esmu Tas- (VIŅŠ), kas ir klātesošs visos, Dvēsele visam, atrodos visur un visā, pāri visiem izpratnei esošu princibu pamatā, visu vadošs, pārāks par runāšanu un prātu, bez vārda.” Tā vēlams paklanīties, tai pašā laikā, noturot prātu pilnīgā mierā.

6.-7. TAS, kuram nav īpašību, Absolūtās zināšanas, mūžīgais, nesatricināmais, bezgalīgais, neizsakāmais, kuram nav formas, TAS nav kādu cēloņu sekas, Tas, kuram nav nekādu analoģiju, nemirstošais, mierīgais, aiz jūtām esošs, neizpaustais, bet vienlaicīgi nekļūdīgi pašatpazīstošs un pašapzinošs, TAS arī ir ES PATS.

8. Patiesi, ES arī ir – AUGSTĀKAIS DIEVS – visu mantru būtību saturošais un pārāks par tām, aiz visas radīšanas un iznīcības esošs.

9.ES curstrāvoju šo visu – redzamo un neredzamo, kustīgo un nekustīgo, patiesi, ES ESMU visam DIEVS un no manis viss saņem gaismu.

10. Šis Visums, ar tajā ietvertajām pasaulēm un sadalīts dažādās formās – gan enerģijās (Šakti) un līdz pat Zemei, tas viss ir MANĪ.

11. Viss, kas var būt redzams un dzirdams Visumā , gan iekšā, gan ārpusē, ir MANIS caurausts.

12. Tas, kurš paklanoties domā, ka viņš ir Atmans, izolēts no Šivas, no Visaugstākā Absolūta, rīkojas nezināšanu iespaidā, nekad nevarēs kļūt par Šivu.

13. Atsakies no izolētas pašidentitātes, ka esi atdalīts no Šivas, un pastāvīgi meditē uz  vienotības nedualitāti : “ES esmu VIŅŠ, kas zināms kā Šiva”.

14.Tas, kurš nostiprinājies vienotības nedualitātes apcerē, atradīsies katra patiesajā ES, un apzināsies imanento, caurstrāvojošo VIENOTO. Tas ir nešaubīgi.

15. Tas, kuram piemīt pilnīgais Viedums, kurš ir nesatricināmi nostiprinājies nedualitātē un ir brīvs no domām, tas ir jogs.

16. ATMANS, kurš ir aprakstīts svētajos tekstos kā Nedzimušais Dievs, kuram nav formas un īpašību, ir mans patiesais ES. Tas ir nešaubīgi.

17. Tas , kurš neapzinās ATMANU, – ir dzīvnieks, kurš ir pakļauts radīšanai, uzturēšanai un iznīcībai, tai pat laikā, tas kurš pastāvīgi apzinās, – ir ŠIVA, mūžīgais un tīrais. Tas ir nešaubīgi.

18. Rūpīgi atšķirot transcendentālo no banālā, smalko no rupjā, nepieciešams pastāvīgi ar nepārtrauktu vērību pašizsekot Sevi un Pašapzināties.

19. Transcendentālais ir Visaugstākais un Nirvāna, bet banālais ir pakļauts radīšanai. Mantras ir rupjā izteiksme, meditācija – smalkā.

20.-21. Ak Šadanāna (Sešseju Dievs)! Kāda jēga ir vārdu klāstiem, lai izteiktu TAVU BŪTĪBU? Formu daudzveidība eksistē tikai ATMANĀ,  formas projecējas it kā uz āru pateicoties apmulsušam prātam, tās formas rodas kā objekti vienlaicīgi ar domām pār tām.

22. Un tā, Tev īsumā ir izteiktas Zināšanas par Patieso ES, izzinot -iepazīstot kuru, notiek Apzināšanās, ka viss ir tikai ATMANS.

23. Tad nepaliek vietas dieviem, Vēdām, upuriem un dāvanām. Nostiprinies īstenajā, tīrajā un visaptverošajā ES Realizācijā.

24.Tiem, kuri iegrimuši likteņa Okeānā un vēlas aizsardzību, nav cita patvēruma, izņemot Īstenā ES iepazīšanā un realizācijā.

25. Tas , kurš realizējas kā Īstenais ES, un skaidri apzinās TO, no savas puses atbrīvojas bez piepūles, pat ja viņš ir aizņemts ar darbībām.

26. Nav augstāka sasnieguma, kā Īstenais ES. Apzinies šo Īsteno ES, kas ir aiz ego robežām.

27. Īstenais ES nav ne prāna, ne apāna, ne kāds orgāns, ne jūtas. Meditē uz Īsteno ES, kurš ir mūžīgs, pilnīgs un viszinošs.

28. Koncentrē prātu ne iekšā, ne ārā, ne tālu, ne tuvu, bet tikai uz tīro Tanscendentalitāti.

29. Apzinies ATMANU (ANMA), kurš neatrodas ne augšā, ne lejā, ne pa labi, ne pa kreisi, ne ārpusē, ne iekšpusē, bet kā mūžīgi starojošu aiz sakrālā Tukšuma.

30.Apzinies ATMANU – kā Tukšumu caurstrāvojošu un gulstošu Tukšumā un kā ne-Tukšumā, kā atšķirīgu no Tukšuma un no ne-Tukšuma, ne kā starpposmu starp tiem, ne kā daļu no Tukšuma un ne-Tukšuma.

31.Apzinies ATMANU – kā pilnīgi tīru, bez atbalsta, aiz kastu, rasu, vārdu un formu robežām, neaptraipītu un bez īpašībām.

32. Apzinies ATMANU atrodošos bez lokalizācijas, kam nav kāds pamats, neizmērojamu, ne ar ko  nesalīdzināmu, tīru un mūžīgu pēc Savas būtības.

33. Norobežojoties no jebkuras darbības, bez vēlmēm un pieķeršanās, atrodoties ATMANĀ seko meditācijai uz ATMANU, ar ATMANU un ATMANĀ.                             

34. Lai viedais meditē uz ATMANU, pilnībā sevi atbrīvo no  idejas par vietu, kastu un pienākumiem, kas uz viņu attiecas.

35. Tā ir mantra atkārtošanai, tā ir paklanīšanās devatai, tā ir meditācija, tā ir kvintesence, pašatbrīvojies no domām un meklē ATMANU.

36. Padarot meditāciju par abstraktu un nemateriālu, sakoncentrē prātu ATMANĀ, un paliec nepakļauts domām.

37. Tas nav tas, par ko var padomāt, un ne tas, par ko nevar padomāt,, tas ir kā doma, kā arī ne-doma. Apzinies Atmanu, kurš nekādi nav sasaistīts.

38.-39. Neļauj prātam ne pie kā pieķerties, vienmēr koncentrējies uz to, kas ir pārāks par domu. Tāda laime, kas tiek iegūta tukšuma un tīrības stāvoklī, kā arī, kas ir klātesoša Atmanam – nav zaudējama, ir neiedomājama, nav kādas iepriekšējas rīcibas cēlonis, tā nav ne ar ko salīdzināma, ir vislabākais un visaugstākais.   

40. Uz jūtām nereaģējošs, atbrīvo prātu no tā pienākumiem. Kad tas pārspēs pats sevi, izpaudīsies visaugstākā svētlaime.

41. Jogam jāpraktizē nepārtraukti, lai kur arī viņš neatrastos. Džņānā individiem nav atšķirību starp kastām, un ieņemamiem amatiem.

42. Līdzīgi tam, kā piens vienmēr ir vienādi balts, neatkarīgi no kādām govju šķirnēm iegūts, tā arī Realizācija ir vienāda visiem cilvēkiem, neatkarīgi no viņu ticības un reliģijas piederības.

43. Brahmans ir visur, caurstrāvojošs un esošs visā. Šeit nav ierobežojumu. Tāpēc nav japievērš uzmanība uz fragmentiem, bet jākoncentrējas uz Absolūto Brahmanu.

44.Tam, kurš atrodas Augstākajā ES, nepaliek nekādas rīcības, tāpēc viņš neplūc savas darbības augļus, un tam nav kādu darbību pienākumi, tam nav kāda noteikta kasta, ticības simbola, vai uzvedības kodeksa.

45.-46. Lai arī ko darītu, un lai arī kāda būtu apkārtējā vide, viņš, iegrimis Atmanā, vienmēr ir mierā, un apmierināts Atmanā, vienmēr tīrs.

47. Kaut arī kustos, ES ne atnāku, ne aizeju, jo Man nav kustību. ES nebiju dzimis un nedzimšu atkal, jo ES neuztraucos par to, kas attiecas uz ķemeni.

48. Darbība attiecas uz ķermeni un ķermenis ir darbību rezultāts. Es nekādi nerīkojos un Es neesmu saistīts ar ķermeni. Tā domā pilnību sasniegušais un divreizdzimušais.

49. Ķermenis vairs nav MAN ierobežojums, jo ES esmu mūžīgi brīvs., fiziskās izpausmes nekādi nevar ietekmēt patieso ES.

50. Kā  Gaisma staro, izklīdinot tumsu, tā arī staro visaugstākais ES, izklīdinot nezināšanu.

51. Kā lampa pati dziest, ja to neuzpilda ar eļļu, tā mirst ego, ja nepārtraukti meditē un iegrimst Atmanā. Nav lielāka sanieguma, kā īstenais ES.

52. Kad podu pārvieto no vienas vietas uz otru, tad liekas, ka telpa poda iekšpusē arī kustas, bet jāsaprot, ka kustība attieciecas tikai uz podu, bet ne uz telpu poda iekšpusē. Tas arī notiek ar dvēseli, kura atbilst telpai poda iekšpusē.

53. Kad pods tiek sasists, tad iekšējā telpa saplūst ar ārējo telpu, līdzīgi tas ir ar materiālā ķermeņa nāvi, Gars iegremdējas Absolūtā.

54. Tāda ir Īstenība, kuru izklāsta viszinošs un kompetents Skolotājs. Tā atbrīvo sevi no verdzības un transformējies par Bezgalību un Viedumu.

55. Novērsies no visiem Sakrālajiem Tekstiem, praktizē tīro Pašrealizācijas Jogu, esi pārliecināts, ka nav nekas augstāks par šo Visaugstāko Viedumu, atturi prātu no tā klejojumiem.

56. Praktizē šo ceļu, viedais uz mūžu iegremdējas netverajamā Realitātē, viņš kļūst caurstrāvojošs, sasniedz Atbrīvi, pastāvīgi eksistē visā – iekšā un ārā, un staigā , kur pagadās.

57.Kļūstot ēteriskam un tīram, viņš saplūst ar Šivu – Absolūto zināšanu, apmierinātību, mūžīgo apziņu, neatkarību un mūžīgo, neiznīcināmo un bezgalīgo enerģiju.

58.-59. To nesasaista tādi noteikumi, kā lūgšanas, dievkalpojumi, iegremdēšanās ūdeņos, upuruguns rituāli un citas ieteiktās darbības, viņš neplūc savas darbības augļus, gan labo darbu vai citu, viņš nepielūdz senčus, viņam nav jāievēro gavēnis, kādās speciālās dienās, vai notikumos, viņam nav nepieciešams uztraukties par atteikšanos, saimniecību, celibātu un visiem pienākumiem.

60. Dzer Šivas Vieduma dievišķo nektāru un uzvedies kā tev labpatīk. Tu ar Šivu esi viens pēc tīrības un nemirstības.

61. Tā visa ir Īstenība un nekas cits kā Īstenība. Ak Guha! Tā ir galējā Īstenība. Nekas cits neeksistē, kas būtu jāiepazīst.

62. Tas, kurš ir tīrs prātā, intelektā un ego, jūtās un to uztvertajā, patiesi ir tīrs un visu atrod kā pilnīgi tīru.

63. Tev nav jāmetas ugunī vai dzelmēs, lai izrēķinātos ar ķermeni. Dzer Šivas  Visaugstākā Vieduma nektāru un paliec kā Dievība, mūžīgi un visā Tīrībā. Atmetot visus priekšstatus par atsevišķu individualitāti, ej uz savu augstāko mieru.

Padmasambhavas padoms vecajam vīram

* * *

Kad varenais skolotājs Padmasambhava atradās Lielajā Ritodā Samjē pilsētā, viņam gada garumā kalpoja kāds neizglītots vīrs vārdā Šerabs Gjalco, 61 gadu vecs, kuram bija liela ticība un dziļa cieņa pret skolotāju. Visu savu kalpošanas laiku ne reizi viņš nelūdza skolotājam Mācību, un skolotājs viņam arī neko nepiedāvāja. Pēc gada, kad skolotājs gribēja aizbraukt, šis cilvēks viņam dāvināja mandalu, izgreznotu ar ziediem.

Vīrs teica – Vareno Skolotāj! Pavērs pret mani savu labestību. Vispirms, es esmu neizglītots, otrkārt, mans prāts nav izcils, treškārt, es esmu vecs un mani ķermeņa elementi ir nodiluši. Lūdzu tevi, iedod man vecam vīram, kas stāv nāves sliekšņa priekšā, mācību viegli saprotamu, kura ir spējīga pilnībā novērst šaubas, lai tā ir vienkārša realizācijai un praksei, un kura varētu man palīdzēt nākošajās dzīvēs.

Skolotājs pavērsa savu ceļa spieķi vecā vīra sirds virzienā un izteica šādu pamācību:

„Klausies vecais vīrs! Ieskaties savā apzināšanās apskaidrotajā prātā. Tam nav ne sejas, ne krāsas, ne vidus, ne malas. 

Vispirms – tas nekad nav dzimis, tas ir tukšs. Otrkārt, tam nav atrašanās vietas, tas ir tukšs. Treškārt, tam nav mērķa – tas ir tukšs. Šis tukšums nav ne no kā radīts, tas ir tīrs, un tam ir spēja visu uztvert. Ja tu to esi sapratis un atpazinis, tas nozīmē, ka tu esi uzzinājis tukšuma dabisko seju. Tad tu saproti lietu dabu un prāta dabu, tu esi noskaidrojis realitāti pašā tās pamatā un nocirtis visas šaubas, kas attiecas jautājumā par zināšanām.

Domas atbrīvojas dabiskā veidā. Izprotot sava prāta dabu, tu vari pieņemt domas kā ceļu – tāda prakse ir viegla. Gribu dot tev nozīmīgu padomu – lai arī kādas klēšas (piecas prāta indes: dusmas, lepnums, skaudība, kaisle, nezināšana, kuru dēļ cilvēks dzimst uz zemes) neparādītos tevī, centies tās neievērot, un tās pašas bez pēdām izgaisīs, izzudīs. Tā ir vienkārša prāta atbrīvošanas prakse.

Ja tu mācēsi tā praktizēt, tava meditācija nebūs ierobežota ar atsevišķiem laika periodiem. Kad tu apjautīsi, ka viss, kas ir apkārt, ir tavi palīgi, tava meditācija būs nemainīga, uzvedība atslābināta un brīva, tu sajutīsi savas pirmatnējās dabas nepārtrauktību. Lai kur arī tu nebūtu, tava pirmatnējā nedzimusī prāta daba vienmēr ir ar tevi.

Kad tu sāksi šīs patiesības apzināties vai realizēt, tad nebūs vairs nozīmes tam, vai tavs ķermenis ir jauns vai vecs, jo tava apskaidrība (neduālistiskā pazināšanās) nenoveco. Tai nav atšķirības starp jaunību un vecumu. Pirmatnējā esība, daba ir ārpus kaislībām un aizspriedumiem.

Šīs apzināšanās atmodinātais prāts nerodas no ārpuses vai kādas vielas, tas eksistē pats par sevi un realizējas tevī pašā. Tāda ir lietu daba, kuru bez apzināšanās nevar sameklēt, jo tā netiek iedalīta tajā, kas uztver un ko uztver, uz ko būtu vērts koncentrēties. Atmodināts prāts nedala pasauli dzīves, nāves, mūžības un iznīcības galējībās. Atmodinātais apgaismības stāvoklis ir dabiski tīrs. Tajā nav nekādas prakses, kuras būtu jāizpilda, taču tajā ir ielikta dabiskā spēja izziņai. Šī varenā dabiskā stāvokļa uztvere atrodas Tevī pašā un to nekur nevajag meklēt.

Ja tu tieši tā uztversi, tad spēsi to pielietot praksē, tad, lai kur arī tu nebūtu, tu vienmēr būsi garīgā apmācībā savā ķermenī. Viss, ko tu redzi sev apkārt, ir dabiski radītā tukšuma izpausme. Atstāj visu, kā ir, neko neveido prātā. Tādējādi atbrīvotās izpausmes kļūs par taviem palīgiem un tu vari praktizēt, pieņemot ārējos redzējumus kā ceļu. 

Kas attiecas uz to, kas ir tavā prātā, tad lai arī kādas kustības tajā nenotiktu, lai arī kādas domas tajā neveidotos, tām nav nekādas reālas substances, tām nav esības, tās visas ir tukšas – viss ir tukšums.

Ja tu saproti, ka apzināšanās, pirmatnējā apskaidrība jau atrodas tevī, tad nav nekādu atšķirību starp asu un atslābinātu uztveri. Ja tu saproti, ka tava pirmatnējā apjausma, brīva no kaislībām un aizspriedumiem atrodas tevī pašā, tad nav atšķirību starp maziem un lieliem zināšanu apjomiem. 

Arī tad, kad tavs ķermenis, prāta iemiesojums un atbalsts, sairs pīšļos – absolūtā brīvība, aizsaprāta un vieduma apskaidrība ir mūžīga. Kad tu iemācīsies pastāvīgi atrasties šajā transcendentālajā stāvoklī, nebūs nekādu atšķirību starp garu un īsu dzīvi.

Veco ceļiniek, praktizē īsteno zināšanu! Pieņem šo praksi tuvu sirdij. Nejauc vārdus un nozīmi. Nekad nešķiries no sava drauga – sirsnīgas uzcītības. Aptver visu, kas ir, ar savu uzmanību! Netērē velti laiku ar tukšām, bezjēdzīgām un nenozīmīgām sarunām. Neseko mērķiem, neuztraucies par pēcnācējiem, par ēdienu vai dzērienu. Mirsti kā parasts cilvēks. Praktizē šo dzīves veidu, tu, kas stāvi uz nāves sliekšņa.